Interneta resursi
Aleksandrs Būmanis - Vikipēdija
Aleksandrs Būmanis - tīmekļvietne Nekropole
Būmanis Aleksandrs - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Elektroniskais
kopkatalogsNovadpētniecības
datubāze
Piezīmes
Mācījies Rīgas Nikolaja ģimnāzijā, 1904.–05.g. strādājis laikrakstā "Pēterburgas Avīzes", laikrakstu "Pēterburgas Latvietis" un "Pēterburgas Vēstnesis" līdzstrādnieks. 1911.–27.g. Anša Gulbja Universālās bibliotēkas līdzstrādnieks. Tulkojis šai sērijai cittautu rakstnieku darbus. Iedvesmojis K. Miesnieku doties uz Pēterpili mācīties glezniecību. 1911.g. iestājies Pēterpils universitātē, beidzis 1914.g. ar tieslietu zinātņu kandidāta grādu. Strādājis Pēterpilī par zvērināta advokāta palīgu. 1. pasaules kara laikā juriskonsults Latviešu bēgļu apgādāšanas komitejā, 1916.–17.g. laikraksta "Baltija" līdzstrādnieks. 1918.g. atgriezās Latvijā. 1919.g. iecelts par Rīgas apgabaltiesas locekli, 1920.–37.g. priekšsēdētājs. 1921.–37.g. Latvijas Universitātes docents civiltiesībās. 1933.g. aizstāvējis disertāciju "Galvojums civiltiesībās". Kopš 1920.g. "Tieslietu Vēstneša" redaktors. Sarakstījis grāmatu "Civiltiesību terminoloģija", izdevis "Romiešu tiesību hrestomātiju", tulkojis likumus, rediģējis "Civillikumu". Viens no trijiem Latvijas konversācijas vārdnīcas galvenajiem redaktoriem, 82 LKV plašāku rakstu autors. 1926.g. apbalvots ar 4. šķiras, 1928.g. ar 3. šķiras, 1937.g. ar 2. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Jaunībā draudzējies ar Rūdolfu Blaumani, komponējis mūziku un dziesmas viņa lugām "Skroderdienas Silmačos" un "Trīnes grēki". Bijušas arī citas kompozīcijas, kas nav saglabājušās. Tulkojis Garlība Merķeļa "Latviešus", "Vanemas Imantu" u.c. autoru darbus. Kamēr A. Būmanis Pēterpilī studējis, viņa īstā mīlestība dzīvojusi Jaunpiebalgā. Mīlētājiem apprecēties nebija lemts, jo Pēterpilī cita A. Būmaņa mīlestība Marta, ciemodamās pie jaunā studenta, izrāvusi no viņa rakstāmgalda revolveri un gājusi virsū kliegdama: "Izvēlies mani vai lodi!" Nācies vien precēt mazāk mīlamu sievieti. A. Būmaņa pirmā mīlestība palikusi neprecējusies un uz greznajām sava iemīļotā bērēm atnesusi Jaunpiebalgas silā pītu brūklenāju vainagu. 1938. gadā Jaunpiebalgas pagasta valde piešķīra vietējai Mārtiņa skolai A. Būmaņa vārdu. Līdz 1940. gadam pastāvēja A. Būmaņa fonds. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Būmanis Aleksandrs"