Piezīmes
Latviešu modernās grāmatniecības pamatlicējs, 1905. gada revolucionārs. Mācījies Kaibēnu pagastskolā pie M. Kaudzītes un Vecpiebalgas draudzes skolā. 1885.g. "Kūrēnos" atvēra grāmatu veikalu, kas kļuva par Vecpiebalgas garīgās dzīves centru, kuru iecienīja A. Austriņš, A. Salums, K. Skalbe. Uzņēmumam attīstoties, 1893.g. J. Ozols Cēsīs atvēra grāmatu veikalu un 1895.g. iekārtoja arī spiestuvi, kur iespieda apmēram 200 dažādu grāmatu. 1901.g. atvēra grāmatu veikalu Alūksnē. 1902.–03.g. izdeva Jēkaba Velmes 1885.g. dibināto zinātniski literāro žurnālu "Austrums", redaktors T. Zeiferts. 1903.g. tā izdošanas tiesības pārdeva A. Niedram. J. Ozola izdotās grāmatu pieder pie sava laika krāšņākajām latviešu grāmatniecībā. 1904.g. tipogrāfijā izveidojās slepena sociāldemokrātu organizācija. Te iespieda revolucionāru literatūru, uzsaukumus, cīņu dziesmas, politiskās karikatūras. J. Ozols nebija profesionāls revolucionārs, līdz 1904.g. ar politiku nenodarbojās. Taču, būdams aktīvas dabas cilvēks, iesaistījās 1905. gada revolūcijā: uzstājās sapulcēs, vadīja tautas milicijas vienību, 1905.g. 7. augustā rīkoja Vecpiebalgas Labdarības biedrībā muzikāli dramatisku vakaru līdzekļu vākšanai J. Pilsātnieka kapa piemineklim: par J. Pilsātnieku referēja M. Kaudzīte, savus darbus lasīja Rūdolfs Blaumanis, Pēteris Blaus, A. Bračs, Jānis Rainis, K. Skalbe. Dziedāja Maija Brigadere, Gunu Aspazijas "Sidraba šķidrauts" tēloja O. Muceniece, Normundu K. Skalbe, Targalu P. Skrābāns. Šis sarīkojums ievadīja Vecpiebalgā 1905. gada revolūcijas notikumus. 1905.g. novembrī J. Ozols piedalījās pagasta pārstāvju kongresā Rīgā, kur asi pēla cara patvaldību un tās īstenoto tautas apdzirdīšanu. "Kūrēnos" izstrādāja plānu 1905.g. (3.) 16. decembra Vecpiebalgas kaujai, kas bija viena no lielākajām 1905. gada kaujinieku bruņotām sadursmēm ar cara karaspēku un vācbaltiešu muižniekiem. Par līdzdalību revolūcijā soda ekspedīcija J. Ozolu nošāva Cēsīs uz ielas, "Kūrēnus" nodedzināja, grāmatnīcu Alūksnē izpostīja, slēdza spiestuvi un veikalu Cēsīs. J. Ozols izaudzinājis sava darba turpinātājus O. Jēpi, J. Rozi, P. Skrābānu. Pēc J. Ozola nāves uzņēmumu turpināja viņa atraitne Paula Ozola, bet patiesie vadītāji bija J. Roze un P. Skrābāns. P. Ozola neuzdrošinājās izdot jaunas grāmatas. Darbs apsīka, darbinieki izklīda un uzņēmumu nācās likvidēt. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Ozols Jānis".