Piezīmes
Vācbaltiešu agronoms, kartupeļu selekcionārs. 1914.g. beidzis Rīgas Politehnisko institūtu ar I šķiras agronoma grādu. 1914.g. Jaunpētermuižas purva kultūras izmēģinājumu saimniecības vadītājs, 1915.–21.g. vecākais lauksaimniecības speciālists Vjatkas guberņas zemstē. 1921.–25.g. Latvijas Sēklkopības paju sabiedrības speciālists un kartupeļu selekcijas vadītājs Esenes un Mazjumpravas muižās pie Rīgas. Kopš 1927.g. kartupeļu selekcionārs Latvijas Ekonomikas biedrības saimniecībā un speciālo priekšmetu skolotājs Jelgavas lauksaimniecības vidusskolā. Kopš 1931.g. vadījis kartupeļu selekcijas nodaļu Priekuļu selekcijas un izmēģinājumu stacijā. Līdz 1931.g. veicis 560 krustojumu kombinācijas, audzējis un vērtējis 42000 sēklaudžu. Priekuļos izaudzējis apmēram 13000 sēklaudžu, pētīja kartupeļu slimību apkarošanu ar selekcijas paņēmieniem. Izaudzējis pret kraupi, dzeltenplankumainību un lakstu puvi izturīgas šķirnes. E. Knapes izveidotās kartupeļu šķirnes: “Agrie smilšu”, “Lieldienolas”, “Zemgales milži”, “Eksports”, “Agrie izturīgie”, “Priekuļu visagrie”, “Laime”, “Skaidrīte”, “Spirtnieks”, “Jelgavas miltainie”, “Laimdota”, “Zīle”, “Aurora”, “Zeltīte”, “Spartaks”, “Agra”, “Balva”, “Priekuļu ražīgie”, “Priekuļu vēlie”, “Agrie dzeltenie”. Pētījis kartupeļu vīrusslimības, kuras toreiz sauca par deģenrācijas slimībām. Viņa darbs nav zaudējis nozīmi arī mūsdienās: E. Knape ar pētījumiem pierādīja, ka Latvijas klimatiskie apstākļi ļauj izlases ceļā iegūt no vīrusu slimībām brīvu augstvērtīgu sēklas materiālu, turpretī Dienvideiropā vīrusu slimības nopietni apdraud kartupeļu kultūras. Šīm atziņām liela saimnieciskā nozīme, jo, izmantojot Latvijas dabas apstākļu priekšrocības un augstvērtīgu sēklu, iespējams izvērst kartupeļu eksportu. 1932.g. noorganizēja Latvijas kartupeļu audzēšanas sabiedrību, kas pavairoja eksportam noderīgu materiālu, radot ārzemēs lielu pieprasījumu pēc Latvijā izaudzētā kartupeļu sēklas materiāla. Šo darbu pārtrauca 2. pasaules karš. 1939.g. novembrī repatriējās uz Vāciju. 1940.–44.g. sēklkopis Oberlangenau muižā Polijā. Sadarbībā ar profesoru Sengebušu nodarbojās ar selekciju Barbi sabiedrībā. 1948.–50.g. vācu sēklaudzēšanas sabiedrībā "Granzebit" nodarbojās ar kartupeļu un dārzeņu selekciju. Mūža nogalē Rostokas tuvumā strādājis par kartupeļu sēklu lauku aprobatoru (aprobators – augu atbilstības šķirnei novērtētājs).