Markus Ozols
Pseidonīms
arī Markuss
Dzimšanas dati
24.02.1895
Miršanas dati
06.08.1942
Apglabāts
PSRS, Orenburga
Jomas
sabiedrība, armija
Nodarbošanās
sabiedrisks darbinieks, militārais darbinieks
Dzimšanas vieta
Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Cēsu rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Dzērbenes pagasts
Saistība ar novadu
Mācījās/Mācās
Dzērbene
Apbalvojumi
Lāčplēša kara ordenis, Triju Zvaigžņu ordenis, Aizsargu nopelnu krusts, Somijas Baltās Rozes ordenis
Interneta resursi
Ozols Markus - Lāčplēša kara ordeņa kavalieri
Markus Ozols - tīmekļvietne "Time∞Note"
Markus Ozols - Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas
Markus Ozols - Vikipēdija
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze
Markus Ozols - tīmekļvietne "Time∞Note"
Markus Ozols - Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas
Markus Ozols - Vikipēdija
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze
Piezīmes
Latvijas brīvības cīnītājs, Latvijas Vanagu organizācijas vadītājs, virsleitnants. Oskara, Artura (dz.1890), Aleksandra Ozolu un Martas Alaukstas brālis. Mācījies Auļu skolā. Ģimenei pārceļoties uz Rīgu, 1904. g. iestājās Pētera I reālskolā, kuru beidza 1914. g. un iestājās Rīgas Politehniskā institūta Inženierzinātņu fakultātē. 1916. g. iesaukts armijā, beidzis kara skolu. Norīkots Melnās jūras ūdens aviācijā. Piedalījies gaisa un jūras kaujās kā lidotājs novērotājs. 1917.–18. g. ārstējies. 1918. g. atgriezās Latvijā, strādājis laikraksta "Līdums" redakcijā. 1918. g. decembrī iestājās Latvijas armijā. Studentu rotas sastāvā piedalījies visās Oskara Kalpaka bataljona kaujās no Ventas līdz Rīgai. Kopš 1919. g. aprīļa komandēja rotu, pēc tam 3. studentu bataljona komandieris. Par Daugavas tiltu aizstāvēšanu Rīgā 1919. g. 10. oktobrī, kas novērtēts kā izcils varoņdarbs, apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem, paaugstināts par kapteini. 1920.–22. g. Satversmes sapulces nama komandants. Studējis tieslietas Latvijas Universitātē. 1922.–25. g. Iekšlietu ministrijas ierēdnis. 1923. g. Latvijas Vanagu dibināšanas sapulcē ievēlēts par biedrības priekšnieku. Par nopelniem šīs organizācijas darbā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1926.–32. g. Rīgas bāriņu tiesas loceklis. Kopš 1929. g. arī 5. Rīgas aizsargu pulka sakaru komandas priekšnieks. 1934.–40. g. Rīgas sociālās apgādes un darba nodaļas priekšnieks. Apbalvots ar Aizsargu nopelnu krustu, Somijas Baltās Rozes ordeni. 1940. gada 16. oktobrī apcietināts, piespriesti 10 gadi spaidu darbos. Miris bada nāvē Orenburgā Soļiļeckas čekas cietumā. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Brāļi Ozoli".
