Auseklis Ramats

Mācījies Priekuļu lauksaimniecības vidusskolā un Bulduru dārzkopības vidusskolā. 1931.g. dzimtajās mājās sāka veidot dendrāriju 23 ha platībā, no kura līdz 1940.g. retzemju augi izplatīti visā Latvijā, arī Annas Brigaderes dendrārijā Tērvetes pagasta "Sprīdīšos". A. Ramata dendrārijā auga gandrīz 4 reizes vairāk koku un krūmu sugu nekā visā Latvijā savvaļā. Kopš 1935.g. iznāca šī dārza katalogs, kas periodiski tika papildināts. A. Ramats prata 3 svešvalodas. Tas palīdzēja viņam nodibināt sakarus ar ārvalstu diplomātiem, sagādājot sēklas materiālu. Japānas sūtņa atsaucības dēļ no Japānas Jurģukalnā nokļuva agrāk neredzētas koku un krūmu sugas. Pirms 2. pasaules kara dendrārijā auga apmēram 2700 koku un krūmu sugas un to paveidi. Padomju vara apvainoja A. Ramatu nacionālismā un ulmanismā, neļāva dzīvot tēva mājās. Laika gaitā daļa stādījumu izplēsti vai citādi sapostīti. Saglabājušies 89 citzemju sugu pārstāvji, no tiem vērtīgākā ir Japānas lapegļu audze, ar kuru A. Ramats veica aklimatizāciju un selekciju. Dendrārija kolekcijas pētījumi devuši vielu diplomdarbiem un disertācijām, tās aprakstītas vairāk nekā 40 publikācijās, t. sk. 5 grāmatās. Jurģukalna dendrārijs ir vietējas nozīmes aizsargājams dabas objekts. Pēc 2. pasaules kara A. Ramats daļu reto kokaugu iestādīja arī Cēsīs, Beverīnas ielā 10.