Piezīmes
Pirmais zināmais latviešu tautības būvmeistars. Mācījies Cēsu draudzes skolā. Pie tēva apguva amatu, iemācījās arī citus celtniecības darbus. Kopš 1834.g. strādāja patstāvīgi, izveidoja savu celtniecības sistēmu. Apmācījis sev palīgus, kādus 10 latviešu jaunekļus – galdniekus, namdarus, kokgriezējus, tēlniekus, mūrniekus, krāsotājus, stikliniekus, zeltītājus, skārdniekus. Tādēļ varēja uzņemties atbildīgus pasūtījumus. Atjaunojis vai pārbūvējis baznīcas Vidzemē: 1835.–36.g. Drustos, 1840.–44.f. Dzērbenē (ar kupoltorni un kolonām pēc Volgas vācu koloniju baznīcu parauga), 1845.g. Vecpiebalgā, 1853.g. Cēsīs Svētā Jāņa baznīcas torņa pārbūve, arhitekts T. A. Punšels, 1854.g. Rūjienā, 1859.g. Smiltenē un Trikātā. Uzcēlis 13 kungu mājas: Jumurdā, Siguldā, Kuarulā (Igaunijā) u.c. Būdams izcils amatnieks ar izkoptu skaistuma izjūtu, sekmīgi konkurēja ar vācu būvmeistariem. Vairums Sārumu Mārča celto ēku tagad ir arhitektūras pieminekļi. Darbojies sabiedrības dzīvē, Priekuļu pagasta tiesas priekšsēdētājs, iemācījis amatā Jāni Kampi u.c. latviešu būvmeistarus. Sauca sevi par pēdējo Vidzemes lībieti. Laikabiedru cienīts un ar lielu godu pavadīts pēdējā gaitā. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Sārumu Mārcis".