Piezīmes
Latvijas Tautas universitātes Mūrmuižas nodaļas dibinātājs un direktors. Mācījies: 1905.-09.g. Kārļa Millera reālskolā Cēsīs, 1909.-13.g. Mironova komercskolā Rīgā. Kopš 1914.g. studējis lauksaimniecību Rīgas Politehniskajā institūtā, beidzis Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultāti. Līdztekus apguva mūziku: 1905.-09.g. mācījās klavierspēli pie Cēsu brīvmākslinieka Ernesta Liepiņa, 1909.-1910.g. Rīgā pie E. Dārziņa, 1910.-15.g. pie klaviervirtuoza Oskara Špringfelda, mācījās mūzikas teoriju 1910.-14.g. pie diriģenta Artūra Bobkovica un 1917.-19.g. pie komponista Nikolaja Alunāna. Kā agronoms Straupē veicis valsts zemju pārziņa pienākumus. 1921.g. atgriezās tēva mājās, nodarbojās ar lauksaimniecību, nodibināja Mūrmuižas piensaimnieku sabiedrību. Kopš 1921.g. Mūrmuižas nacionālās jaunatnes biedrības priekšnieks, organizēja jaunatnes ārpusskolas izglītību, uzstādamies ar priekšlasījumiem vispārizglītojošajos un speciālajos lauksaimniecības mācību priekšmetos. 1930.g. nodibināja Latvijas Tautas universitātes Mūrmuižas nodaļu, līdz 1940.g. tās direktors, kora diriģents un lektors mūzikas vēsturē. Sadarbojies ar Zentu Mauriņu. Viņa P. Pētersonu tā apbrīnojamā ideālisma dēļ dēvēja par Zilizanu Briedi (pēc Jāņa Poruka poēmas "Zilizana sirdsdedze"). 1940.g. padomju vara Tautas universitātes Mūrmuižas nodaļu slēdza. 1940.-46.g. P. Pētersons strādāja tikai "Briežu" saimniecībā. Kopš 1946.g. Valmieras mūzikas vidusskolas klavieru klases vadītājs un pedagoģiskās skolas mūzikas skolotājs. 1949.g. 25. martā kopā ar 90 gadus veco tēvu Mārci varmācīgi izvests mūža nometinājumā uz Tomskas apgabalu Krievijā. 1956.g. P. Pētersons atgriezās no izsūtījuma Latvijā. 1957-1975.. dzīvo Valmierā un kādu laiku strādā Valmieras mūzikas skolā.