Piezīmes
Beidzis reālskolu. 1. pasaules karā apmācīts par militāro topogrāfu, dienēja Vladivostokā. 1919.g. iestājās Imantas pulkā, ar kuru 1920.g. no Vladivostokas pa jūras ceļu atgriezās Rīgā. Strādājis Latvijas armijas štāba topogrāfijas daļā. Piedalījies Latvijas un Lietuvas robežu nospraušanā. 1923.g. atvaļināts, nodibināja kartogrāfijas iestādi. 1925.g. izdeva pirmo ģeogrāfisko atlantu latviešu valodā. 1930.g. beidzis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības fakultāti, nodibināja P. Mantnieka kartogrāfijas institūtu. 1933.g. iespieda Latvijas karti skolām, – pirmo karti, kas izdota latviešu valodā. Līdz 1940.g. izdeva vairāk nekā 200 kartogrāfijas darbus latviešu, igauņu, lietuviešu valodā. Pagatavojis kartes Armijas štābam un Izglītības ministrijai. Iespieda plakātus, mācību tabulas u.c. P. Mantnieka kartogrāfijas institūts kļuva plaši pazīstams Eiropā. Padomju vara institūtu nacionalizēja. Vācu laikā P. Mantnieks atvēra grāmatu apgādu. 1944.g. viņš nokļuva Vācijā, atjaunoja grāmatu apgādu. 1947.g. pārcēlās uz Briseli, atjaunoja kartogrāfijas izdevniecību. Izdevis ģeogrāfijas atlantus, latviešu grāmatas, izpildīja dažādu valstu un privātpersonu pasūtījumus. 1951.–53.g. izdeva gadagrāmatu. P. Mantnieka uzņēmumu neilgi vadīja dēls Andrejs Mantnieks. No viņa izdevējtiesības pārņēma Kanādas firma Monreālā, kas turpināja strādāt ar P. R. Mantnieka vārdu. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Mantnieks Pēteris Rūdolfs".