Piezīmes
1905. gada revolucionārs. Mācījies: pie tēva, 1872.–76.g. Madlienas draudzes skolā, 1876.–78.g. krievvalodīgajā Aderkašu pareizticīgo draudzes skolā, 1878.–82.g. Baltijas skolotāju seminārā. 1882.–84.g. palīgskolotājs Dzērbenes draudzes skolā pie T. Gailīša, kas rosināja Sudrabu Edžu literārai darbībai un pamudināja pievērsties Lietuvas vēsturei. Dzērbenē uzrakstījis pirmos dzejoļus un poēmu par leišu senatni "Ģedimina sapnis" (1884), kurai materiālus atrada T. Gailīša bibliotēkā. Piedalījās Dzērbenes sabiedrības dzīvē. Atklājis pretrunas dzērbeniešu vārdos un darbos, iesūtīja laikrakstam rakstus par krodzinieka un tirgotāja blēdībām, bet mācītāju izsmēja kādā izrīkojumā nolasītā dzejolī, tādējādi iemantodams dumpinieka slavu. Sanaidojies ar mācītāju, devās uz Ufas guberņu, strādāja par skolotāju latviešu kolonijā. 1887.g. atgriezās Dzērbenē. 1888.–1906.g. strādāja Liepājas apriņķa Gramzdas ministrijas skolā. Šajā laikā kļuva plaši pazīstams rakstnieks. Piedalījās 1905. gada revolūcijā Kurzemē. 1906.g. bēga uz Krieviju. 1907.g. devās uz Baku, kur līdz 1918.g. strādāja par dziedāšanas skolotāju. Vēlāk darbojies dažādās vietās Krievijā. Kopš 1924.g. Maskavā. Studējis marksismu, publicējis ar komunistu ideoloģiju pārsātinātus darbus. Sarkanā terora laikā Sudrabu Edžu no apcietināšanas glāba viņa vecums un slimība. Izdoti Sudrabu Edžus "Raksti" 1–5 (1969–73). Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Sudrabu Edžus".