Jēkabs Pilsātnieks
Dzimšanas dati
31.08.1838
Miršanas dati
23.09.1879
Apglabāts
Koknese, apb. Vecpiebalgas Vidus kapos
Jomas
izglītība, literatūra
Nodarbošanās
skolotājs, dzejnieks
Dzimšanas vieta
Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Cēsu rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Taurenes pagasts
Dzimtās mājas
Nēķena dzirnavas
Saistība ar novadu
Mācījās/Mācās
Vecpiebalga
Strādāja/Strādā
Vecpiebalga (1859-78)
Interneta resursi
Jēkabs Pilsātnieks - tīmekļvietne "Garamantas.lv"
Jēkabs Pilsātnieks - tīmekļvietne "Nekropole"
Pilsātnieks Jēkabs - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze
Jēkabs Pilsātnieks - tīmekļvietne "Nekropole"
Pilsātnieks Jēkabs - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze
Piezīmes
Tautiskās atmodas darbinieks. Mācījies Vecpiebalgas un Vecgulbenes draudzes skolā, 1856.–59.g. Vidzemes skolotāju seminārā, izcēlās ar spilgtu apdāvinātību, draudzīgu raksturu, jauku humoru un muzikalitāti. 1859.–78.g. skolotājs Vecpiebalgas draudzes skolā pie A. Rātmindera, ar kuru dzīvoja labā saticībā, vadījis privāto vācu klasi. 1869.g. pēc J. Pilsātnieka ierosmes nodibināta Vecpiebalgas Dziedāšanas (Labdarības) biedrība ar vairāk nekā 260 biedriem. Bija tās priekšnieks un kora diriģents. Aizrāvās ar jaunatviešu idejām, Vecpiebalgā veicināja sabiedrībā ideālisma garu, aicināja visus uz kopdarbību, bija skolnieku un visas vietējās sabiedrības audzinātājs, latviskās skolas dedzīgs aizstāvis. Ierosināja Nodibināt draudzes skolā augstāko klasi un panāca A. Kronvalda pārcelšanos uz Vecpiebalgu, lai viņš kļūtu par šīs klases vadītāju. Bija A. Kronvalda centienu un domu biedrs. Spēlēja teātri, dziedāja kuplejas (bass), uzstājās ar priekšlasījumiem, piedalījās literārajā pulciņā "Ķirps", darbojās 1. vispārējo dziesmu svētku rīcības komitejā. Apveltīts ar mākslinieka talantu, kas viskrāšņāk izpaudās dziedāšanā. 1874.g. apprecējās. Lai uzlabotu ģimenes dzīves apstākļus, 1878.g. pārcēlās par skolotāju uz Elizabetes skolu Koknesē. Mira, atstādams atraitni ar 2 bērniem, kura pēc tam apprecējās ar P. Olti. Sacerējis vārdus patriotiskām dziesmām "Vīra prāts" ("Ozoli vēl Baltijā"); "Svētku dziesma" ("Nu sveiki, brāļi, kas šeit kopā esam"). Tās iekļautas J. Cimzes krājumā "Dziesmu rota" I (1872). Dziesmām sameklēja vācu komponistu skanīgu mūziku. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Pilsātnieks Jēkabs".
