Emīlis Melngailis

Emilis Melngailis - Vikipēdija
Emīlis Melngailis - tīmekļvietne "Nekropole"
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Mācījies Lēdurgas draudzes skolā, 1884.–85.g. Raunas draudzes skolā, 1886.g. Vecpiebalgas draudzes skolas augstākajā klasē pie K Millera, A. Niedras skolas biedrs. Vecpiebalgā sacerēja savu pirmo kora dziesmu jauktam korim, ko pats iestudēja un diriģēja. 1887.–91.g. mācījās ģimnāzijā Rīgā un dzīvoja pie Rūdolfa Blaumaņa. 1896.–97.g. studējis Drēzdenes konservatorijā un komponēja pirmās solodziesmas. 1898.g. iestājās Pēterpils konservatorijā, 1900.g. no tās izslēgts. 1900.–06.g. vokālās mūzikas kritiķis Pēterpils vācu avīzē "St. Petersburger Zeitung". 1902.g. Cēsu koru virsdiriģents.1906.–18.g. vācu valodas skolotājs Taškentā. 1913.g. pirmo reizi Kurzemes piejūrā vāca tautas melodijas. 1919.g. atgriezās Latvijā, saimniekoja Priekuļu pagasta "Lieleicēnos", bija arī angļu valodas privātskolotājs, 1930.–31.g. Folkloras krātuves mūzikas daļas vadītājs. Apceļoja Latviju, vāca dziesmu un deju melodijas. 1926.–38.g. dziesmu svētku virsdiriģents, 1923.g. nodibināja Latvijas skaņražu kopu. Komponējis simfonisko poēmu "Velnu rija" (1924); "Zilais kalns" (1926); baletu "Turaidas roze" (1935); stīgu kvartetu (1946); kora dziesmas; tautasdziesmu apdares, izdevis krājumu "Birzēs un norās" 1–10 (1902–57). 1899.–1941.g. pierakstījis ap 5000 melodijas, kas apkopotas "Latviešu mūzikas folkloras materiāli" 1–3 (1951–53); apraksti "Senatnes sudrabu vācot". 1944.–54.g. Latvijas Valsts konservatorijas profesors, 1945.g. LPSR Tautas mākslinieks. 1984.g. Igates skolā atvērts E. Melngaiļa memoriālais muzejs. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Melngailis Emīlis".