Piezīmes
Viens no pirmajiem Latvijas neatkarības idejas aizstāvjiem, 1917.g. izgatavotā pirmā Latvijas nacionālā karoga ieceres autors. Mācījies 1895.–99.g. Veselavas pagastskolā, 1899.–1902.g. Raunas draudzes skolā pie A. Brača un K. Skalbes, 1902.–03.g. K. Millera reālskolā Cēsīs. vienlaikus A. Švābes, reālskolā Valmierā, kur viņa skolasbiedrs bija L. Laicens. 1905.g. Pēteterpilī izturēja mājskolotāja pārbaudījumus un ieguva vēstures un matemātikas skolotāja tiesības. 1905.–06.g. skolotājs Cēsu draudzes skolā. 1910.–15.g. studējis Maskavas Tirdzniecības institūta Pedagoģijas nodaļā un 1914.–15.g. studējis literatūru Alfonsa Šaņavska Tautas universitātē Maskavā. Kopš 1915.g. skolotājs Valmierā, kur nodibināja un vadīja pirmo tautas universitāti Latvijā. 1919.–32.g. Jelgavas klasiskās ģimnāzijas direktors. 1921.–23.g. studējis filoloģiju Vīnes un Leipcigas universitātē. 1932.–35.g. Tukuma ģimnāzijas un tirdzniecības skolas direktors. Darbojies žurnālistikā. 1906.g. pirmā publikācija. 1910.g. nodibinājis un rediģējis Valkas laikrakstu "Kāvi", 1915.–17.g. laikraksta "Līdums" redaktors, 1919.g. nodibinājis un rediģējis laikrakstu "Zemgalietis", 1923.–30.g. laikraksta "Jaunais Zemgalietis" līdzstrādnieks un redaktors, 1935.–39.g. decembris žurnāla "Sējējs" pirmais redaktors. Izdotas četras J. Lapiņa publicistikas grāmatas; "Tautas vadonis Kārlis Ulmanis" (1934, 1936); sastādījis Ausekļa Kopotus rakstus (1923); sarakstījis biogrāfisku romānu "Jānis Poruks" (1935); "Edvarta Virzas dzīve un darbi – E. Virzas Kopotu rakstu 1.sēj." (1938), Kultūras fonda godalga u.c. darbi. Daudz rakstījis periodikā, arī esejas par Latvijas kultūras darbiniekiem. Padomju laikā J. Lapiņa grāmatas bija aizliegtas un viņš vērtēts kā viens no aktīvākajiem un reakcionārākajiem buržuāziski nacionālo uzskatu paudējiem. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Lapiņš Jānis Eduards".