Piezīmes
Mācītāja Paula Rozenberga tēvs. 1880.–81.g. mācījies Leimaņu pagastskolā, 1881.–83.g. Kaibēnu pagastskolā pie M. Kaudzītes un R. Kaudzītes, 1884.–88.g. Vecpiebalgas draudzes skolā, 1892.g. beidzis ģimnāziju Rīgā. 1893.–1900.g. studējis teoloģiju Tērbatas universitātē. Kandidāta gadu kalpoja Smiltenē. 1901. gadā Rīgas Doma baznīcā P. Rozenbergs tiek iesvētīts par Valmieras apriņķa palīgmācītāju. 1903.–07.g. pirmais latviešu tautības mācītājs Straupes draudzē, dedzīgs atturības sludinātājs. Straupes baznīcas tuvumā atradās divi barona Rozena krogi, kurus P. Rozenbergs dēvēja par latviešu tautas bendētavām. 1906.g. janvārī glāba straupēniešus no soda ekspedīcijas bendēm, tādēļ no nāvei nolemtajiem 25 revolucionāriem nošauti tikai trīs: M. Blate, P. Moris, E. Rullis. Pārējie izpērti, jo melnās sotņas pulkvedis par visu varu centās uzkalpoties ģenerāļos. 1907.–11.g. mācītājs Lielvārdē, Jumpravā. 1911.–19.g. mācītājs Mārtiņa draudzē Rīgā. 1. pasaules kara laikā nodibināja lazareti, rūpējās par bēgļu apgādi. 1919.g. 2. aprīlī lielinieku apcietināts, ieslodzīts Rīgas centrālcietumā. Cietumā viņš inficējās ar tīfu, un pēc atbrīvošanas smagi saslima un nomira Rīgas 2. pilsētas slimnīcā.