Piezīmes
Vācbaltiešu izcelsmes luterāņu garīdznieks. Garīdznieka Emīla Kārļa Augusta Kēlbranda tēvs. 1814.–17.g. mācījies navigācijas skolā, 1817.–21.g. guberņas ģimnāzijā Rīgā. 1822.–24.g. studējis teoloģiju Tērbatas universitātē. 1825.–29.g. skolotājs, 1829.–74.g. Jaunpiebalgas draudzes mācītājs, 1867.–79.g. Cēsu iecirkņa prāvests. Izcils runātājs un sprediķotājs, vācbaltiešu patriots. Enerģiski apkaroja brāļu draudzes un pareizticības ietekmi Jaunpiebalgā, asi vērsās pret jaunlatviešiem. 1872.g. par jaunlatviešu uzskatu paušanu atlaida no darba Jaunpiebalgas draudzes skolas skolotāju Ausekli. Pārliecībā, ka domāšana kaitīgi ietekmē latviešu zemnieku bērnus, gādāja, lai draudzes skolā neieviestos brīvdomība un stingri uzraudzīja Jaunpiebalgas draudzes skolas skolotāja P. Ulpes darbu. Piedalījies "Vidzemes dziesmu grāmatas" (1847, 1889) sastādīšanā, kurā ievietotas 4 K. Kēlbranta sacerētas oriģināldziesmas un 34 viņa tulkotas, t. sk. nezināma 15. gadsimta autora Ziemsvētku dziesma "Es skaistu rozīt' zinu…" K. Kēlbranta tulkojumā. Pieņēma audzināšanā O. Jēpi un palīdzēja viņam izmācīties amatā. Rakstījis Latviešu literārās biedrības rakstu krājumos, laikrakstā "Latviešu Ļaužu Draugs". Sarakstījis dažas grāmatas. Atzinīgi izteicies par grāmatu "Mērnieku laiki" un ieteicis to lasīt. Izcēlies ar skopumu un godkāri, draudze viņu bijājusi, bet nav mīlējusi. K. Kēlbranta laikā kapitāli pārbūvēta Jaunpiebalgas baznīca. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Kēlbrantu dzimta".