Piezīmes
Precējies ar Teodora Amtmaņa meitu Dagniju (1912–85), Nacionālā teātra aktrisi. Pirmās iemaņas tēlotājā mākslā guva Cēsu amatniecības skolā, kur 1925.g. beidzis lietišķās mākslas klasi pie K. Baltgaiļa un K. Brencēna. Pēc tam mācījies Ugas Skulmes mākslas studijā Rīgā. Kopš 1928.g. piedalās izstādēs. 20.-30. gados darbojies Raiņa klubā. Dekoratora māceklis Rīgas strādnieku teātrī. Dekorators: 1928.–40.g. Nacionālajā teātrī, 1941.–44.g. Rīgas tautas teātrī, 1944.–46.g. Drāmas teātrī. 1946.–47.g. Rīgas kinostudijas galvenais mākslinieks. 1940.–41.g., kad padomju vara atlaida V. Purvīti, bija Rīgas pilsētas Mākslas muzeja direktors. 1944.g. Mākslinieku savienības biedrs. Kopš 1947.g. pievērsās stājgrafikai un grāmatu grafikai. Ilustrējis Viļa Lāča "Zvejnieka dēlu" (1947); "Vētru" (1946–49); "Uz jauno krastu" (1955); "Rakstus" 1–10 (1959–62), A. Puškina "Poltavu" (1949); Raiņa "Uguni un nakti" (1953); A. Upīša "Zaļo zemi" (1965) u.c. Dzīvojis savas dzimtas mājās Kosas, tagad Amatas pagasta "Rozakās". Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Valdmanis Voldemārs".