Piezīmes
Profesionālo izglītību ieguvis, mācoties pie Rīgas mākslinieka Kārļa Šulca, bet pēc tam Pēterburgas Mākslas akadēmijā, kur tajā laikā studēja arī Kārlis Hūns un Jūlijs Feders. 1862. gadā par gleznu «Tirgus aina Vidzemē» K. Pētersons apbalvots ar sudraba medaļu, bet 1865. gadā viņam par gleznu «Rekrūšu iesaukšana Vidzemē» piešķirts 3. pakāpes mākslinieka nosaukums un lielā sudraba medaļa.
Arhīva materiāli liecina, ka minēto Pētersona darbu pamatā bijuši dzimtenes apciemojumos gūtie iespaidi, uzmetumi un etīdes.
Attēloto notikumu patiesīgums un pārliecības spēks 1863. gada izstādes recenzentam «Pēterburgas Avīžu» 16. janvāra numurā deva pamatu gleznu «Tirgus aina Vidzemē» pieskaitīt pie «visizteiksmīgākajām un dzīvākajām». Tik augsts Pētersona darbu novērtējums ļauj ar pilnām tiesībām saukt viņu par mākslinieku, kas kopā ar krievu 19. gs. otrās puses kritizētāja reālisma pionieriem atklājis jaunus
strāvojumus un jaunus ceļus mākslā. Diemžēl, Pētersona glezna «Rekrūšu iesaukšana Vidzemē», kas 70. gados bija eksponēta kādā no Rīgas izstādēm, toreizējo latviešu sabiedrisko darbinieku tuvredzības dēļ netika iepirkta, un tās pēdas pazuda. Pats mākslinieks, nesaņemot nekādu materiālo atbalstu, dzīvoja trūkumā un bija spiests daudzus gadus strādāt par zīmēšanas skolotāju.
Visu uzmanību pievērsdams portretiem, viņš periodiski tos eksponēja akadēmijas ikgadējās izstādēs. Karsti mīlot mākslu un
jaunatni, «visulabais Herr Pēterson», kā viņu savās atmiņās sauca viens no viņa skolniekiem, pazīstamais krievu gleznotājs K. Somovs, ieaudzināja mīlestību uz
mākslu ne tikai Somovam, bet arī citiem Maja ģimnāzijas audzēkņiem, kuru vidū bija A. Benua, N. Rērihs un daudzi citi ievērojami krievu mākslas darbinieki. Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Pētersons Karls Leonhards" pieejama tikai īsa biogrāfija.