Piezīmes
Tēva mājās runāja vāciski. Mācījies Drustu draudzes skolā, Svētās Katrīnas reālskolā Pēterpilī, kur par vācu valodas skolotāju strādāja mātes māsa Marta Brode, J. Goldblata zīmēšanas un glezniecība skolā. 1915.g. iestājās Pēterpils Mākslas akadēmijā. Iesaukts armijā, strādājis trofeju komisijā. 1918.–19.g. zīmēšanas skolotājs L. Ausēja reālskolā, zīmēšanas un mākslas vēstures skolotājs P. Neija sieviešu ģimnāzijā, 1920.–26.g. mākslas skolotājs Cēsu arodskolā un Bērzaines vidusskolā. 20. gadu sākumā darbojies K. Mellupa satīriskajā žurnālā "Rūgtās Drapes". Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrs. Kopš dibināšanas 1919.g. piedalījās visās šīs biedrības izstādēs. Cēsīs gleznots "Trešais janvāris 1919" [krāsaina ielīme Latviešu konversācijas vārdnīcā :2944, glezna atradās Kara muzejā, padomju varas laikā iznīcināta]. 1924.g. pēc H. Markvarta skices darināts 10. Cēsu aizsargu pulka karogs. 1926.g. ar ģimeni pārcēlās uz Seisuma pusmuižu Drustos, strādājis tēva saimniecībā. Iesaistījās Drustu sabiedrības dzīvē: zīmēja teātra dekorācijas, piedalījās izrādēs, organizēja Drustu pamatskolas celtniecību, bija tehniskais uzraugs. H. Markvarta daiļradē ievērojamu vietu ieņem ainava. Rakstījis mākslas kritikas. Sarakstījis vairākas nodaļas V. Purvīša Mākslas vēsturei. 1943.g. gatavota H. Markvarta piemiņas izstāde, bet aviācijas uzlidojumā visi atlasītie darbi iznīcināti. 1988.g. piemiņas izstāde Cēsīs. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Markvarts Helmuts".