Andrejs Jansons

​Andrejs Jansons - tīmekļvietne "Nekropole"
Andrejs Jansons - Vikipēdija
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

1955.g. beidzis Cēsu 1. vidusskolu, 1955.–61.g. studējis Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā pie K.Jansona. Kopš 1956.g. piedalījies izstādēs. 1987.g. personālizstāde Cēsīs. 1964.g.Mākslinieku savienības biedrs. Strādājis monumentālā, memoriālā un stājtēlniecībā. Ievērojamākie darbi – kapu pieminekļi: Edgaram Kauliņam Lielvārdes kapos, 1981; Sējējs – Iedzēnu selekcionāru ģimenei Grostonas kapos pie Bērzaunes, Madonas rajonā; J. Dronim Cēsīs Meža kapos; Aleksandram Neibergam, E. Kantsonei, Patmalnieku ģimenei, 1965 Rīgā, Meža kapos; A. Dumbrava ģimenei Saldus kapos; 2. pasaules karā kritušajiem, 1985 Cēsīs, Meža kapos; 1917.g. uz Pēterpili aizbraukušajiem latviešu strēlniekiem skvērā pie Cēsu dzelzceļa stacijas (sabojāts 1993.g.). Kopā ar M. Baltiņu atjaunojis padomju varas iznīcināto Nezināma kareivja kapa pieminekli pie Vidzemes šosejas Ieriķos, 1988. Veidojis piemiņas akmeni latviešu leģionāriem Morē, 1990, uzspridzināts. Tā vietā 1991.g. izkala jaunu, vēl skaistāku, ar uzrakstu: Es ticēju, tēvzeme brīva reiz kļūs. Veidojis skulpturālo tēlu strūklakai Cēsu pils parka dīķī, 1960; pieminekli cīnītājiem pret Bermontu Bauskā. Atjaunojis K. Jansona veidotos padomju varas iznīcinātos pieminekļus: 1989.–92.g. Lāčplēsis un Melnais Bruņinieks, Jelgava; 1991.–92.g. Latgales Māra, Rēzekne; Balvu Staņislavs, 1993, un kopā ar M. Baltiņu J. Rozenberga veidoto Skolnieku rotas pieminekli, 1992. A. Jansona biogrāfija publicēta Starptautisko biogrāfiju centra Kembridžas 1993. gada izdevumā. Pētījis ar Cēsīm saistīto Latvijas Brīvības cīņu vēsturi, rakstījis Cēsu rajona presē, pseidonīms Gaujmalietis. 1994.–97.g. Cēsu rajonā padomes deputāts "Grāmatas Cēsu grāmata / Story of Cesis" (1999) līdzautors. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Jansons Andrejs".