Apbalvojumi
Lāčplēša kara ordenis (1922.g.)
Interneta resursi
Fricis Ešmits-Ešmidts - tīmekļvietne "Nekropole"
Ešmits-Ešmidts Fricis - tīmekļvietne "Lāčplēša kara ordeņa kavalieri"
Elektroniskais
kopkatalogsNovadpētniecības
datubāze
Piezīmes
Mācījies Vīķu pagastskolā, Alojas draudzes skolā, Valmieras pilsētas skolā, kur zīmēšanu mācījies pie Teodora Ūdera, kurš F. Ešmitam ieteica mācīties par mākslinieku. Pilsētas skolu nepabeidza, jo bija jāatgriežas strādāt tēva mājās. 1915.g. iesaukts armijā. Smagi ievainots kaklā, atvaļināts invaliditātes dēļ. 1919.g. Tērbatā iestājās Latvijas armijā. Piedalījies Brīvības cīņās, ievainots. No dižkareivja uzdienēja par virsnieka vietnieku. 1921.–32.g. mācījies Latvijas Mākslas akadēmijas Konstantīna Rončevska Tēlniecības meistardarbnīcā, beidzis ar diplomdarbu "Kurbada cīņa ar raganu". 1932.–35.g. apguvis granīta apstrādi K. Jansona darbnīcā Cēsīs. 1928.g. kopā ar K. Zemdegu apceļoja Itāliju. 1930.g. kopā ar K. Jansonu apmeklēja Rietumeiropas mākslas muzejus. Kopš 1930.g. piedalās izstādēs. Apguvis marmora apstrādes tehniku Lietišķās tēlniecības darbnīcā un 1932.–35.g. granīta ciršanu un apstrādi K. Jansona darbnīcā Cēsīs. 1935.g. iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā. Beidzis Burkarda Dzeņa Lietišķās tēlniecības meistardarbnīcu. Kopš 1936.g. piedalās izstādēs. 1948.–50.g. tēlniecības darbnīcas vadītājs Liepājas daiļamatniecības vidusskolā. No darba atlaists padomju ideoloģijai nevēlamas biogrāfijas dēļ. K. Jansona aicināts, pārcēlās uz Cēsīm, apmetās agrākajā Bundes pirts mājā Rīgas ielā 41a, kur mitinājās mazā istabiņā un strādāja par bruģakmeņu smalcinātāju. Ar laiku izdevās iekārtot nelielu telpu, kur darināja darbus ģipsī, dedzinātā mālā, plastilīnā un piedalījās ar tiem Cēsu mākslinieku kopas (K. Baltgailis, A. Dronis, K. Jansons, A. Jansons, V. Pelcis, J. Rozenbergs, J. Strazdiņš) rīkotajās izstādēs. Pie F. Ešmita mācījušies Gaida Grundberga, Arta Dumpe u.c. Darinājis kapu zīmes Jānim Plēpim Rīgas Meža kapos u.c., veidojis Tālivalža Gaumiga (privātkolekcijā), G. Grundbergas (privātkolekcijā), J. Rozenberga (atrodas Cēsu Vēstures un mākslas muzejā), u.c. kultūras darbinieku portretus. 1961.g. Mākslinieku savienības biedrs. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Ešmits Fricis".