Piezīmes
Precējies ar aktrisi Veltu Verneri (1890–1956). Mācījies K. Millera reālskolā Cēsīs, izslēgts no piektās klases kā politiski neuzticams. 1910.–12.g. mācījies Jēkaba Dubura dramatiskajos kursos. 1912.–1914.g. aktieris Rīgas Jaunajā teātrī. Spēlējis ceļojošā aktieru trupā. Vienlaikus viesrežisors Cēsu Viesīgajā biedrībā, kur 1913.g. iestudēja Skuju Frīda lugu "Zaglis", E. Rozenova "Ogļraktuvēs", G. Dregeli "Labi pašūta fraka"; 1914.g. M. Daļska un P. Korsakova "Kulturālie zvēri", K. fon Holteja "Leonore" un 1915.g. Cēsu Amatnieku biedrībā A. Ostrovska, N. Solovjova "Belugina precības", R. Valtera "Tornī", E. Vulfa "Pasaka par nāvi". Kara darbības dēļ 1915.g. devās uz Maskavu, darbojās J. Dubura trupā, papildinājies aktieru mākslā Maskavas Dailes teātrī F. Komisarževska studijā. Iesaukts armijā. 1818.g. spēlēja strādnieku teātrī Rīgā. 1919.–20.g. Nacionālajā teātrī aktieris. 1920.–30.g. Liepājas Jaunā teātra režisors un aktieris. 1930.g. pārgāja uz Daugavpils teātri. 30. gados iestudējis Cēsu Viesīgajā biedrībā lepnas izrādes, pieaicinot viesaktierus no Rīgas. Vēlāk atkal spēlēja Nacionālajā teātrī, režisors Ziemeļlatvijas un Rīgas Mazajā teātrī. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1941./42.gadu mijā nodibināja Cēsīs profesionālu aktieru vienību "Atpūta un dzīvotprieks", kas viņa vadībā iestudēja galvenokārt klasiķu darbus. Pēc 2. pasaules kara vadījis Cēsu kultūras nama dramatisko kopu. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Zommers Alfrēds".