Piezīmes
1924.g. T. Šverstes vecāki apmetās Aizputē, kur tēvs strādāja par agronomu. Beigusi: 1936.g. Aizputes ģimnāziju, 1940.g. Angļu valodas institūtu Rīgā. 1940.–43.g. strādāja palīdzības komitejā Rīgā, vēlāk darba pārvaldē. 1944.g. devās uz Ventspili, lai nokļūtu Rietumeiropā. Spiesta palikt Ventspilī, kur 1946.g. 13. augusta naktī čeka T. Šversti apcietināja, gadu turēja Liepājas cietumā. Ar kara tribunāla spriedumu notiesāta uz 6 gadiem izsūtījumā ar mantas atņemšanu. Ieslodzīta Intas čekas spaidu darbu nometnē, Komi. Pēc atbrīvošanas 1952.g. 10. augustā uzzināja, ka notiesāta par sazināšanos ar ārvalsti kontrrevolūcijas nolūkos. Šim čekas izdomājumam kalpojusi ziņa, ka T. Šverstes māsa ir ārzemēs. Atgriezusies Aizputē, strādājusi laikrakstā "Jaunais Ceļš", bijusi režisore Aizputes kultūras nama pašdarbības teātrī. Mācījusies Republikāniskā Tautas mākslas nama teātra režisoru kursos. 1962.–83.g. režisore Cēsu tautas teātrī. Šis darbs bija ļoti grūts, jo ar neskaitāmām problēmām galā jātiek pašam režisoram. Ļoti traucēja partijas funkcionāru īstenotā ideoloģiskā uzraudzība un nesmalkjūtīgā iejaukšanās. 20 darba gados Cēsīs iestudējusi 40 uzvedumus, literārus vakarus. Kopš 1966.g. runas kultūras un aktieru meistarības skolotāja Cēsu mūzikas vidusskolā. Rakstījusi par kultūru Cēsu laikrakstos un republikas presē. Pētījusi Vidusvidzemes teātra vēsturi. Gleznojusi sīkakvareļus. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Šverste Tatjana".