Piezīmes
1943.g. beidzis Auces vidusskolu. Fotografēšanu sāka apgūt, kad mācījās 5. klasē. 1945.–51.g. dienēja Padomju armijā latviešu divīzijā, laikraksta "Latviešu Strēlnieks" fotokorespondents. 1951.–61.g. strādājis apvienībā "Rīgas foto". 1961.–75.g. Rīgas kinostudijas fotogrāfs, fotoceha vadītājs. Šis bija ražīgākais posms Ē. Fridrihsona radošajā mūžā. Nodarbojās ar fotogrāfijas tehnoloģijas, paviljona iekārtojuma un laboratorijas uzlabojumiem. Pēc Ē. Fridrihsona priekšlikumiem izbūvēja Rīgas kinostudijas lielformāta kopēšanas cehu, kur izpildīja reklāmas stendu un sabiedrisko telpu noformētāju pasūtījumus. Kopā ar projekcijas, attīstīšanas un ķīmiskās retušas zāli fotoceha kopplatība bija 300 m 2. Tāda 70. gados nebija nekur citur PSRS. Te izgatavoja ļoti kvalitatīvas pat vairāku kvadrātmetrus lielas kinofilmu kopijas. Kopš 1966.g. dzīvo Cēsīs. 1975.–76.g. strādājis Cēsu Sadzīves pakalpojumu kombināta fotodarbnīcā. 1976.–79.g. meistars Cēsu autoservisā. 1979.–93.g. fotogrāfs Cēsu autoremonta rūpnīcā. Kopš 1993.g. apgāda Jāņa sēta tipogrāfijas fotogrāfs. Ē. Fridrihsona fotogrāfijas izmantotas A. Anspaka grāmatās, K. Jansona skulptūru uzņēmumi – monogrāfijai par K. Jansonu. 1966.g. darinājis aktieru mēģinājumu fotogrāfijas Cēsu apkārtnē uzņemtai filmai "Purva bridējs", pagatavojis Cēsu tēlnieku fotogrāfijas grāmatai "Latvijas tēlniecības meistari, Latviešu tēlniecība". Ē. Fridrihsona fotogrāfijas izmantotas žurnālā "Māksla", kino almanahos, izdevumā Latvijas Kinoekrāni u.c., bieži neminot fotogrāfiju autoru. 1991.g. janvārī Ē. Fridrihsons dokumentēja barikāžu dienas, izveidojot vēsturisku panorāmas fotogrāfiju sēriju un nodeva to Cēsu Vēstures un mākslas muzejam. Publicējis fotogrāfijas laikrakstā "Padomju Druva". Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Fridrihsons Ēriks"