Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis, Aizsargu Nopelnu krusts, Igaunijas Brīvības krusts, Igaunijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme, Lietuvas Ģedimina ordenis, Polijas atjaunošanas ordenis
Piezīmes
1905. gada revolucionārs. Mācījies Vaives pagastskolā, Āraišu draudzes skolā, Priekuļu ministrijas skolā, 1897.g. pašmācības ceļā ieguva skolotāja tiesības. 1899.–1905.g. skolotājs Straupē. 1905. gada revolūcijas laikā piedalījies mītiņos Lielstraupes pagastā un bijis vietējās rīcības komitejas loceklis. Pēc revolūcijas sakāves konfiscēta visa manta un aizmuguriski piespriests nāves sods, tādēļ devās trimdā. Dzīvoja Zviedrijā, Beļģijā, Šveicē. 1906.–10.g. studējis pedagoģiju un filoloģiju Bernes un Bāzeles universitātē. Ieguva Šveices vidusskolas skolotāja tiesības. Strādāja par jauno valodu skolotāju Parīzē. Kopš 1911.g. sūtīja rakstus laikrakstam "Dzimtenes Vēstnesis" par kultūras dzīvi Francijā. 1913.g. slepeni atgriezās Latvijā. Strādāja laikrakstos "Dzimtenes Vēstnesis" un "Ventspils Apskats". 1917.g. oktobrī ar Jāni Goldmani Pēterpilī nodibināja Latvijas informācijas biroju un ievadīja sarunas ar Antantes diplomātiem par Latvijas neatkarību. Pēc Latvijas valsts neatkarības proklamēšanas 1918.g. decembrī sūtīts uz Parīzes miera konferenci. 1920.g. iecelts par Latvijas diplomātisko pārstāvi Šveicē. 1921.–29.g. sūtnis Igaunijā. 1929.–32.g. sūtnis PSRS. 1932.–34.g. Ārlietu ministrijas preses nodaļas vadītājs. 1934.–40.g. ģenerālkonsuls Klaipēdā. Sarakstījis grāmatu "Latvijas valsts izcelšanās" (1939). 1941.g. apcietināts, varmācīgi izvests no Latvijas, noslepkavots Vjatlaga čekas nāves nometnē, Krievijā. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Seskis Jānis".