Piezīmes
Pirmais akadēmiski izglītotais latviešu valodnieks. Mācījies: Bērzmuižas pagastskolā, Dobeles latviešu draudzes ķestera skolā, 1861.–66.g. Jelgavas ģimnāzijā un līdztekus strādājis par mājskolotāju poļu augstmaņu ģimenē. 1866.–72.g. studējis klasisko filoloģiju Tērbatas universitātē, piedalījās latviešu studentu vakaros un strādājis par mājskolotāju krievu aristokrāta namā. 1870.g. atvēra skolu ar latviešu mācību valodu. 1873.–75.g. mājskolotājs. Pēc A. Kronvalda nāves 1876.–92.g. augstākās klases skolotājs Vecpiebalgas draudzes skolā. Tulkojis lugas no vācu valodas, darbojies kā režisors, arī pats spēlējis Vecpiebalgas teātrī. 1892.g. pārcēlās uz Cēsīm, nodibināja privātu reālskolu, kuru vadīja 1892.–1910.g. (K. Millera reālskola). 1892.–94.g. tā atradās Gaujas ielā 6, pēc tam Līvu ielā 1 un bija viena no vecākajām latviešu privātām reālskolā. Vidusvidzemnieku biogrāfiskā vārdnīcā ir šķirkļi par tās audzēkņiem: Apsesdēls, J. Auškāps, H. Buduls, K. Celmiņš, Alfrēds Kalniņš, A. Krūmiņš, J. Lapiņš, Pēteris Ozols, A. Smilga, A. Švābe, A. Tipainis, P. Zolts, A. Zommers. 1910.g. reālskolu atpirka L. Ausējs. 1871.g. K. Millera pirmā publikācija. Rakstījis par skolām, latviešu valodu, mitoloģiju, par A. Kronvaldu, par M. Kaudzītes dzeju. Daļa publikāciju apkopotas "Rakstu krājumā" (1898). Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Millers Kārlis Ludvigs".